Hetta

Šis ieraksts būs vairāk kā mazu notikumu, domu savārstījums. Dažiem paragrāfiem var nebūt ciešas saiknes, var pat nebūt vispār nekādas! :D

Un seko mans kārtējais ierakstiņš! J Man joprojām te viss ir forši un diez vai kaut kas drīzumā mainīsies! J Aa, nē, meloju, kaut kas jau pavisam noteikti ir mainījies- vairs nav tā, ka atvelkoties mājas no darba vienīgais, ko es gribu darīt ir ielidot gulta un sapņot 10. SapnītiJ Joprojām strādājam plus mīnus tās pašas padsmits stundas, bet nogurums ir krieeeetni mazinājies. Šodien pat pēc darba biju aizčāpojusi uz ezeru nopeldēties un te radās neliels secinājums, ja es kādreiz vēl atkārtošu savu vakara peldi, tad tikai skrienot uz ezeru- jūs pat nevarat iedomātie kāds odu perēklis tevi sagaida priekšā! :D Nelielam ieskatam- iedomājaties, ka esat Latvijā, mežā, kempingā, ir vasara , nakts un jums uzbrūk mežonīgi daudz odu. Labi. Tagad pareiziniet šo odu skaitu ar 10, nē, 100, tad , varbūt, būsiet tuvāk manai situācijai šeit! :D Vispār, saprotu, ka ir grūti tam noticēt, bet rīt centīšos uzņemt bildi, lai man sanāktu labāk! :D

Tā, kas vēl man te noticis.

Bijām ūdens krosa sacensībās. Jūs teiksiet nekas īpašs?! Viņi brauc pa ūdeni ar  sniega močiem! Jaaaam, un tas ir daudz foršāk, nekā ar laivām vai ūdens močiem, jo, gadījuma, ja tu brauc par lēnu vai izņem tur nepietiekamu leņķi, tavs mazulīts nogrimst vārda tiešā nozīmēJ Īstenībā, sākumā domāju, kas par sviestu, ja ūdenim ir paredzēti speciali transportlīdzekļi, tad kāda velna pēc braukt ar sniega moci, bet, ja tā padomā, tad viss skaidrs- šeit ir dziļa un barga ziema lielāko daļu vasaras- cilvēki nopērk riktīgi labus sniega moču un kāda jēga izmest milzīgu naudu, lai iegādātos ūdensmoci, ja vasara te ilgst plus mīnus 3 mēnešus, ja tā padomā, malači cilvēki. P.s. Latvijā cilvēki jau tā nedara, ne? Nu,. Es nerunāju par kādu īpašu indivīdu, bet sacensību līmenī?

Tad vēl- mums ir KUCĒNI!!! Nu jau pāris dienu veci-8 mazi rupuči! J Tik mīlīgi, nevaru sagaidīt, kad viņi nedaudz paaugsies un sāks joņot pa māju! J

Šodien temperatūra saulē bija 40 GRĀDI, UN MĒS ČAKLI SRĀDĀJĀM SAVAS 12 H BEZ APSTĀJAS, saulē, protams :D garajās biksēs, un kreklos, jo ir viens bet- ODI, KODĪGAS MUŠAS un tā! :D

Vispār jau es jums to visu stāstu, jo tas ir smieklīgi un interesanti, un būsim atklāti, cilvēkus parasti interesē vairāk negatīvais nekā pozitīvais, bet ja jāsaka godīgi, es nevienu sekundi nenožēloju, ka atbraucu, te ir super! J

Vakar bija mana iknedēļās brīvdiena- apciemoju vienu no lielākajām haskiju fermām Somijā. Ja mūsu fermā ir 150 suņuļi, tad tur 550- ha, nedaudz vairāk! :D

UN, mums ir jauni kucēni. Vakar piedzima 6 mazi mošķi! J

P.s. Arvi- viss ok, tomeer esmu ziemeļos- šonedēļ pirmo dienas daļu mums tikai 10 grādi un līst katrtu dienu!!!!!!!!! ;(

Šodien gaidāma jauna meitene, un izskatās, ka viņa nebūs no UK brīnumainā kārtā! :D Mana brīvdiena tiek pavadīta ĻOTI produktīvi- aizčāpoju līdz pastam, tad līdz veikalam, nopirku visa veida neveselīgo pārtiku, iepazinos ar pāris vietējiem, kuri man centās izrādīt šo „pilsētu”- jauki un dīvaini cilvēki:D un chilloju uz dīvāna, guļu un ēdu- diezgan superīga brīvdiena! :D

Man joprojām viss forši, ceru, ka jums tā pat. P.s.s. neaizmirstiet, ka šodien 5diena! J

Bučas!

Hetta

Vispirms jau vēlos visus brīdināt, ka braucu kaut kur, nezin kur- labi nav jau tik traki, bet nu:D, un visdrīzāk interneta piekļuve būs limitēta, tākā ieraksti būs pagari un bilžu pamaz, ja vispār kāda būs;)

Tā, viss, ir sācies kārtējais neprāts, un man jau ir bail domāt ar ko tas beigsies, ņemot vērā, ka sākums ir daudzsološi interesants! J

Visa jautrība sākās vēl pat neatrodoties lidostā! Pa ceļam koferis, acīmredzot no pārlieku lielās slodzes pagājušo 5 mēnešu laikā, sāka niķoties un tagad viņam ir 2 milzīgi defekti. Vēl tikai tads nieks kā izturēt vēl vienu pārlidojumu un visus atpakaļ ceļu, cerams, ka mani nepievils, kur ellē paliek vācu kvalitāte? :D

Bet, nu, visā visumā sūdzēties nevar. Esmu veiksmīgi nonākusi Helsinkos, kur pavadīšu nedaudz mazāk kā diennakti. Lidmašīnā mans blakussēdētājs nez kāpēc iedomājās, ka es runāju somiski, un centās ar mani parunāt, vienīgais ko es viņam varēju pateikt pēc viņa sasveicināšanās un vēl sazin kā- bija muļķīgs smaidiņš un hello. Bet viņš pat bija tik jauks, ka vēlāk nocēla manu rokas bagāžu un atkal somiski jautāja vai tas ir mans- vismaz es tā nojaušu, ka viņš to vaicāja- šķiet, ka man te patiks, haha! :D

Un tā kā es savu koferi atgūšu tikai rīt galamērķī, es te tagad vazājos apkārt ārkārtīgi vasarīgā kleitiņā un visi pārējie visdrīzāk domā, ka esmu pamatīgi nojūgusies! :D Reāli man jau ir besis, eju un pati smejos par sevi- redzēsim, kas notiks tālāk- man ir visa nakts! (devil) :D

Pašreizējās sajūtas- mulsums, neskaidrība, ironija, esmu viena pati svešā valstī, kur visi kaut ko murmina man galīgi nesaprotamā valodā. Spriežot pēc nesen iegūtas pieredzes- viss, kas var noiet griezi-noies, tikai šoreiz es esmu viena, kam visa putra būs jāizstrebj. Nevaru vien sagaidīt, haha :D

Bāaaaac- pēc 20 h pavadītām lidostā, acis neaizverot, liekas, ka tūlīt viņas vienkārši aizkritīs, un situāciju vēl uzspodrina tas, ka man te pie katras auss cilvēki burkšķ 101 valodā, nelīdz ne austiņas, ne skaļa mūzika- tā vien gribās nobļauties , lai visi aizver mutes! :D Tagad liekas skumji, ka priekšā tikai 1,5h lidojums- nevarēs pat izgulēties un galamērķī kārtējo reizi ieradīšos briesmīgā izskatā, pārgurusi un komplekta vēl ar sarkanām acīm- lielisks pirmais iespaids! :D

Tā, esmu nonākusi gandrīz galā. Lidošanas laiks ir beidzies un tagad atliek tikai nieka 5 h sagaidīt autiņu, lai tas mani aizvestu uz turpmākajām mājā. Novērojumi- sēžu viena ārā pie lidostas, apkārt neviena cilvēka, jo šeit lidosta ir vnk „MILZĪGA”, un strādā līdz 15.00, haha, bet tas laikam piederas pie lietas. Tagad gaidu autiņu , kurš mani aizvedīs uz kaut kādu nelielu pilsētiņu 4 km attālumā, un tad jau posīšos uz „savu rajonu”J Biju nopirkusi 3 aliņus līdzi, ko iedot citiem brīvprātīgajiem pagaršot, bet, tikko viens jau tika izvilkts no kofera, jautājums tagad ir- vai kāds arī tiks nogādāts galamērķī vai arī tikai es jautrā stāvoklī! :D (joks, joks) Koeris diezgan veiksmīgi pārdzīvoja lidojumu, cerams, ka arī atlikušo ceļu viņš man turēsies, kaut kan tagad viņam jau ir 3 nopietnas kaites- tas skaitlis ātri aug! :D

UN- Kristīn un Arvi- par laimi, jūs bišķi kļūdījāties, te nav sniegs līdz kaklam un man nenākas pārvietoties ar tām tenisa raķetēm kājās :D Es pat teiktu, ka te ir diezgan silti(25 grādi šodien) un es savā kleitā varbūt neizskatos pēc pilnīgas loses! :D

P.s. man liekas, ka mani tikko apčakarēja autobusa šoferis, tas nozīmē, nekāda mazā pilsētiņa, bet trīs stundas pie lidostas durvīm gaidīt autiņu- viss kūļ! :D

P.S.S. nākošais ieraks jau sekos visticamāk, kā būšu ievākusies savā pašreizējā dzīvesvietā- ticu, ak tur arī būs ko drukāt! J

Nav pat pagājusi diena un man ir gandrīz vesela a4 lapa piedrukāta, bail iedomāties, ka būs tālāk! :D

 

Nu jau šī ir man 5tā diena fermā.nav bijusi iespēja tikt pie interneta(mūsu mājā tāda nav), iespējams, ka reizi nedēļā tikšu kaut kur internet  bet, nu, ne par to ir stāsts!tātad, šī ir mana 5diena, jānostrādā rītdiena un tad vajadzētu būt vienai pirmajai brīvdieniņai. Sāku rakstīt tikai tagad, jo laika nebika tiešā nozīmē. Iespaidu un notikumu ir tik daudz, ka pat nezinu ar ko lai sāk, labi, mēģināšu hronoloģiskā kārtībā.

Diena, kad ielidoju kittila un 5 stundas gaidiiju autobusu liidz hettai, kurš bruaca apmēram 2,5h, tātad, pie pārējiem brīvprātīgajiem ierados apmēram 22 vakarā. Durvis atvēra ekstra smaidīga meitene, viss likās super, pat ņemot vērā ka nebiku gulējusi nedaudz vairāk kā 2 diennaktis ņemot vērā visas pārsēšanās, salšanas un tusēšanas lidostā:D bet tad, protams, bija jābūt pirmajam grūdienam, jo savādāk viss bija pārāk labi-iegāju viesistabā  pie visiem un sapratu, ka gandrīz visi ir no UK, viens no Skotijas un viena pēc principa no holandes, bet jau 30 gadus dzīvo angliski runājošā valstī. Viss jau būtu labi, ja nebūtu to sasodīto britu akcentu:D tai brīdī es domāju- ooo, fuc*, ko es te daru?!:D sevišķa traģikomēdija bija ar vienu čali, pirmās stundas  es nesapratu vispār ne vārda ko viņš tur saka, un tas neveiklais mirklsi, kad tieši viņš tev uzdod jautājumu, un tu kā idiote pārjauatā vai mēģini izlocīties no atbildes, nezinot jautājumu:D bet, nē, nē, pirmās stundas un pirmā diena bija interesanta, bet tālāk jau tā lieta aizgāja,. Reiz pa reizei tomēr nākās pārjautāt ko viņi man saka(mani apmācot, cmon, šeit ir tādi darba rīki, kuriem es zinu nosaujumu pat latviešu valodā, kā pie velna man vajadzētu to zināt angliski?..D), bet cilvēki šeit tiešām ir superīgi, dažkārt mēs pat ierēcam par to:Dun tik atšķirīgi, man viņos visos patīk tik dažādas lietas.

 

Par darbu fermā-tā nu gan nav nekāda sviestmaize:D (haha, lieliska metafora, ne?:D ) tātad darba diena sākas 8,00(un tas ir vēlu, jo ir vasaras sezona, nav tik milzīga pieprasījuma no tūristiem, kaut gan pāris dienās kāds noteikti atvelkās)um diena beidzās kā minimums 20,00. Tas nozīmē, ka mēs tā čakli strādājam kā minimums 12 h, haah:D(ziemā cilvēciņi te strādā arī gandrīz 20 h)ir ārkārtīgi fiziski grūti(esmu pieķērusi, ka man diezgan bieži dreb rokas-laikam mana fiziskā forma nav pietiekami laba:D, kaut gan es esmu vairāk kā pārliecināta, ka viņi visi domāja, ka tā ir vēl sliktāka, ha, kājas ir zulumainas, dienas beigās biežo es izskaitos kā dubļu peļķe vārda tiešā nozīmē, un par odiem un citā kodīgām mušām es pat neizteikšos:D.porms braukšanas uz šejieni es tiku informēta, ka darbs ir gan sasodīti superīgs, gan grūts.bet zināt to teorwtiski ir viens, bet katru rītu celties no gultas un just katru sava ķermeņa daļu  ir pavisam kas cits:) ),, bet tāpat man ir ārkāetīgi liels prieks, ka es te atrodos. Gandrīz viss, ko es te daru, es daru pirmo reizi, un tā ir tik satriecoša sajūta, ka tu esi paveikusi to, ko nekad nedomāji, ka vari. Īsumā, mums te nav nekādu dalījumu-puišu un meiteņu darbi. Katru dienu pienākumi tiek iedalīti dažādi, teiksim dažkārt kāds nopiišiem gatavo pusdienas(a ja, laika posmā no8-20 mēs tiekam pabaroti 1x-ap 13. Labi, ir karsti, un , kad esmu nogurusi man ēst negribās, bet es jūtu līdzi puišiem, kuri noteikti ir izbadējušies) un mazgā grīda, bet meitenes skrūvē, krāso un rok.hah.

 

 Visā kopumā tagad mēs esam 7 brīvprātīgie(viens neizturēja un, nedēļu strādādams fermā, aizbrauca). Mēs visi dzīvojam kopā šaurā, ļoti šaurā 2 guļamistabu un 1viesistabas dzīvoklīt :D guļamistabas ir tik lielas, ka pietiek vietas tikai 2 divstāvīgajām gultām un ir neliela vietiņa , lai izietu cauri:D un katru dienu uz majam tiek ņemti apmēram 5 suņi, kuriem ir kādi ievainojumi vai slimības(jūs neticēsiet kādus kaitējumus vauvām nodara odi un mušas-mani nabadziņi:/

sākumā pieļauju, ka lielākajai daļai no jums tas liekaa traģiski, bet es dom u, ka tas ir sasodīti satriecoši. Es atrodos arktikā, strādāju fermā, kurā mājo 153 haskiji, esmu satikusi neticami foršus cilvēkus, daru darbus, no kuriem dažus ienīstu, dažus dievinu , un dažus nekad neesmu darījusi un, iesp ējams, nekad tā arī vairs nedarīšu,pagaidām šeit ir mūžīgā diena:D diena 24h garumā-tas ir tas, kas liekas nedaudz kaitinoši, dažkārt naktī pieceļos un nesaprotu, cik laiks, jo ārā ir tik gaišs, kā pusdienlaikā, bet pulkstens rāda pusnakti..Dmana vide ir mainījusies par 720 grādiem un man tas tik ļoti patīk:)

darbi ir dažne dažādākie, mēs strādājam bez apstājas, ja neskaita pusdienu pārtraukumu, neatkarīgi vai ir mežonīgi karsti, vai pērkona negaiss. Nelielam ieskatam minēsu dažus no pienākumiem-no rīta, kad ierodamies fermā jāizstaidzina slimie suņi, kuri nakti pavadījuši iekštelpā, tad jāsavās suņu kakas:D(to mēs daram 2x dienā, iedomājaties 153suņiem:), no rīta dzirdinam suņus, dodam zāles un ārstēšnu, kuriem tā ir nepieciešama, vasara ir laiks, kad jādara visi būvdarbi, jo ziemā viss ir sasalis-tātad krāsojam , būvējam būdas, rokam cietu suņu izraktās bedres,rotams barojam siņus(speciāli izstrādātas porcijas-barība plus gaļa, dažādi suņi, dažādas porcijas, jāzina vi suņu vārdi, un kategorijs-tievs, resns, suns vai kuce), diezgan piņķerīgi pusotram simtam, ne?..D, jagatavo pašiem sev pusdienas, jātīra māja, suņu virtuve, garāža, jāpārbauda suņi(no medecīniskā viedokļa, jāpārbaida, kad kuces sāks meklēties...)jāveic suņi būru uzlabojumi, uh, darbu ir tiiik daudz. Katru dienu ir citas prioritātes, piemēram, 1 diena, remonta diena-kādam nākas iet un pārbaudīt visas būdas un krātiņus, ķēdes un tātālāk vai beko nevajag uzlabot, protams, pamatdarbi joprojām tiek sglati un ir tādi darbi, kas jādara katru dienu-baro šana, medecīniskā aprūpe utt.

 

 Jēziņ, man ir tik daudz ko stāstīt, ka nav ne jausmas, kā to uzrakstīt pēc iespējas īsāk.:) 

Cilvēki man bieži jautā kāpēc es esmu atbraukusi, un, godīgi sakot, tas nav tikai un vienīgi mīlestības pret suņiem dēļ, bet gan tāpēc, ka man patīk pārbaudīt savas iespēju robežas un beigās saprasti, ka principā nekādu robežu nav, viss ir atkarīgs no tā cik stipri tu to gribi- pārējais ir mazsvarīgi.ticiet man:)

 

 

JAUNS

Beidzot apmākušos laiku ir nomainījusi saulītē. Pirmdien tikai aizvadīti pirmie "midterma" eksāmeni. Starpbrīdi starp lekcijām, 4 stundu garumā pavadījām parkā! "Place de neuve"- tīk foršs, milzīgs parks, kur ir cilvēku jūra gandrīz vai visu diennakti. Starp citu, šajā parkā ir arī restorāniņš, kioskiņs un milzīga izmēra galda spēles- šahs un dambrete, kuras gan šeit drīzāk varētu saukt par zemes spēlēm! :D Lai jau kā, ar meitenēm atklājām sezonu un tā kā šis parks atrodas apmēram 20 min braucienā no mūsu mājām (starp citu, nomainījām mājvietu! :D ) , tad mēs tur būsim bieži viesi. P.s. Tēti- es tagad uzkačāšu skilu, kad atbraukšu, noteikti tevi beidzot sakaušu dambretē! :D

Jā, kā jau iepriekš minēju, mēs mainījām dzīvesvietu. Kad viss jau sāka kļūt skaidrs, nokārtoties un jau gandrīz kļuva par pieradumu, mēs sapratām, ka mums vajag izdarīt kaut ko stulbu, un tā mēs izlēmām pārvākties, īsti pat nezinot uz kurieni! :D Pagaidām mums ir plāns tikai aprīlim-to mēs pavadīsim kojās, ko darīsim tālāko laiku vēl nezinām, un nevajag ar'- tā jautrāk! :D Es pilnīgi dzirdu tagad vārdu JOLO no Paulas mutes! :D Jāatzīst, ka tas te varētu būt vietā! :D

Pārvākšanās process bija BRIESMĪGS, DRAUSMĪGS un vēl visādi sliktie vārdi te ir attiecināmi! :D Mūs ir tiiik daudz mantu, tad vēl ēdiens un tad vēl skolas papīri, kuri ir miljoniem! Lai nokļūtu kojās no Annemasses mums vajadzēja mainīt 3 transportus- beigās likās, ka izdzīvojušo nebūs! :D Viss sākās ar autobusi no Francijas līdz robežai- bija diezgan smieklīgi, mēs laikam izskatījāmies, ka esam tik ļoti nožēlojamas, ka šoferis neprasīja pat biļeti paradīt, tikai teica "c'est bon"( ir labi! :D) haha, nu neko.

Tad robežā kāpām tramvajā, kurš mūs nogādāja līdz Ženēvas centram. Te sākās jautrākā daļā. Jau pilnīgi izpumpējušās knapi ievilkāmies transportā, apsēdāmies un gaidījām, kad sāks braukt, līdz iekams pazuda elektrība un šoferis sāka skraidīt no viena gala uz otru! :D VNK KĀAADA varbūtība, ka tramvajs salūzīs tieši tad, kad mēs tur būsim iekšā pārkrāvušās kā ēzeļi?! :D Starp citu, šī jau bija 3 reize, kad tramvajs salūzt, mums esot iekša- nezinu kā lai to uztver- neveiksme, slikta karma, mērfija likums? :D Bet, jāuzslavē tramvaja vadītājs, kas pagrāba manu koferi un bez ne mazākās piepūles nogādāja otrā tramvajā. Ciik jauki! Tieši pirms tam ar Iritu diskutējam, vai pasaulē vēl ir džentulmeņi- haha- es uzvarēju- ir gan! :) Tālāk vis bija plus mīnus salīdzinoši gludi- ja tā vispār var teikt! :D Bet nu jā, mēs to izdarījām, ir kārtējais ķeksītis mūsu stulbo, jautro darbu sarakstā- un jau atkal- par jautrību sūdzēties nevar! :D

Un vispār- es laikam nekad nebeigšu uzjautrināties par cilvēku sejām, kuri runā spāņu valodā, kad es pasaku, ka mani sauc Linda. :D Ja man tās vajadzētu raksturot, tad sākumā ir tāds šoks, izbrīns, nesaprašana, citreiz cilvēki pat pārjauta, un tad šo mulsumu nomaini smīniņš. Hahah! :D

 

                                        ************************************

Augšējais tekstiņš tapa apmēram 2 nedēļas atpakaļ, tā kā nav vairs īsti aktuāls.  Svarīgākās aktualitātes manā dzīvē :D- lieldienu brīvdienas tika pavadītas apceļojot Šveici. 6 dienas, 1 mašīna, 4 meitenes un Šveice ir pie mūsu kājām. :D  Bija satriecoši redzēt Šveices laukus, mazās kalnu pilsētiņas kā arī lielās centrālās pilsētas, protams, galvaspilsētu. Pāris vārdi kā es raksturotu šo valsti ir harmonija, miers, chills.  Neatkarīgi lielā vai mazā pilsētā. Redzēju vietas, kuras tikai filmās iepriekš redzētas- tiiik skaisti! Mums ir apmēram 2000 bilžu(nepārspīlējot), lielāko daļu publicēšu 2dien, tā ka, neuztraucieties- viss būs! :D Vienīgā man neizprotamā lieta ir- Šveicē ir 3 oficiālas valodas- Vācu, Franču, Itāļu. Respektīvi 3 reģioni, kuros runā šajās valodas. Tas nozīmē, ka teorētiski cilvēkiem vajadzētu runāt kā minimums šajās 3 valodās, lai viņi normāli varētu vismaz pārvietoties pa savu valsti! (tas aizņem apmēram 4 h šķērsot visu valsti). Realitāte rāda, ka tas ir tālu no taisnības, katrā šajā reģionā ir viss rakstīts, visi runā tikai savā valodā, pat mazāk kā puse normāli saprot angļu valodu :D, tas man liekas ļoti dīvaini.

Visā visumā ceļojums tika pavadīts lieliski! Tā kā viena no meitenēm īrēja mašīnu uz sava vārda, bija nerakstīts likums, ka viņa arī vadīs. Sākumā tas likās diezgan skumji, ņemot vēra cik ĻOTI man patīk vadīt mašīnu, BET, es situāciju atrisināju veiksmīgi. Sēdēju aizmugurējā beņķī( kas arī bija diezgan neierasti, pēdējos 2 gadus toč neatceros, kad būtu tur sēdējusi:D ), klusībā, pie sevis izvērtēju viņas braukšanas prasmes un liktu diezgan zemu atzīmi! :D Tēti- viņa darīja visu to, ko tu man mācīji nedarīt- sākot ar absolūtu prasmes trūkumu iegriezties stāvlaukumā atpakaļ gaitā, nespēju izveidot normālu apdzīšanas manervu, sekot vismaz 500m aiz riteņbraucēja, braucot ārpus līkuma uzbraukt katrai "barģurai", tā es varētu turpināt vēl un vēl! :D Nu, es nesaku, ka esmu profesionāle, tikai biju gaidījusi, ka viņa būs labāka, ņemot vērā faktu, ka viņa braucot diezgan regulāri. Secinājums- autoskolas nekam neder- ļaujiet, lai jūs apmāca tēti! :D

Sāpīga lieta- esmu pieradusi mašīnā klausīties mūziku ĻOTI skaļi, šeit man vajadzēja ik pa laikam atgādināt, lai tāda vispār tiek ieslēgta. Bet neko, brīdī, kad sākām ar Iritu dziedāt, viņas atcerējās pagriezt nedaudz skaļāk! :D haha

Tā kā mums nebija navigācijas sistēmas, braucām pa vecajai labajai metodei, izmantojot karti. Personīgi man visi tā jezga, maldīšanās piedarās pie ceļošanas, plus mīnus uzdzen jautrību. Laikam jau tā atkal ir kultūras atšķirības, bet ceļojot ar Vācijas pārstāvi nekas tāds nevar notik, jo tad tas noved pie sprādziena:D Problēma tāda, ka mūsu šoferītei bija diezgan grūti savaldīt nervus un viņa diezgan bieži trakoja pie stūres, ko tai brīdī darījām mēs?! :D sēdējām aizmugures solā un dzērām aliņus! :D Joprojām atceros mirkli, kas burtiski noveda šoferīti līdz galējai robežai- jau kaut kādu stundu meklējam savu Hosteli (ar tiem mums bija vislielākās problēmas) , un viņa tur jau trakoja pie stūres, un mēs ar Iritu, protams, uzjautrinājāmies, un skaļā balsī , saskandinot aliņus teicām "cheeeers" :D haha, jums būtu jāredz viņas sejas izteiksme- tas vien bija to vērts! :D  Nu jūs jau mani pazīstas un saprotat, ka man ir īpašs talants cilvēku izvešanā, sevišķi, ja es sajūtu, ka tas varētu būt izdarāms uzjautrināma metodē :D Jā, jā, nekas nav mainījies, joprojām esmu mai*a. :D

Mūsu galvenā loma bija prasīt cilvēkiem ceļu- nez kāpēc viņas no tā centās izvairīties pa visiem 100% :D haha, atceros pirmo reizi, kad mēs ar Iritu gājām ar karti, un mums vajadzēja mūs visas nogādāt konkrētajā vietā, mums nebija ne jausmas, kur mēs esam, kur mums jāiet, mēs pajautajām random cilvēkiem ceļu, meitenes bija ļoti pārsteigtas un neapmierinātas par šo gājienu! :D bet mums kā parasti-vienalga! :D Pēc tam, visu laiku, kad viņas netika galā, prasīja, lai mēs ejam jautāt kādam, haha!:D Un pie šis pašas tēmas vēl viens atgadijums, kurš seko no tēmas "nespried par vīru pēc cepures :D", gājām kārtējo reizi prasīt ceļu, un piegājām pie 4 čaļu kompānijas, kuri tiešām bija tādi nekādi, sporta tērpos un kaut ko čiloja autostāvietā.  Prasījām ceļu, viņi bija diezgan jauki un pretimnākoši, teica lai iedodam pildspalvu- viņi uzzīmes karti, iedevām, un viņi aizgāja pie savas mašīnas. MAŠĪNAS. MAŠSSSIIINAAAS. Mašīna bija fantastiska, centos savaldīties , lai nesāktu smieties, jo Iritas sejā redzēju to pašu šoku- bet mēs veiksmīgi notēlojām, ka mums neinteresē un ir absolūti vienalga, ka tur stāv sarkans ferarī, nav ne jausmas , kas pa modeli un tā, bet izskatījās mazs, kompakts kabrioletveidīgs, sasodīti skaists ferārī! :D

Labi, es jau nedaudz te izplūdu, bet piedzīvojums bija vienreizējs, labprāt atkārtotu vēl un vēl, pat ar visiem saspīlējumiem, jo tas arī pieder pie lietas! :)

Atgriežoties Ženēvā, no vienas puses bija nedaudz skumji, no otras pilnīgi jutos, kā atgriežoties mājās. Jā, esmu pilnīg noteikti te iedzīvojusies. Bet, mammuci, neuztraucies, lai cik Šveice būtu skaista, sakārtota un perfekta, šī nav mana vieta, kur dzīvot patstāvīgi, tāda man vēl ir jāatrod kaut kur starp visām pasaules valstīm! :)

Ceru, ka jūs arī tik pat labi pavadāt brīvdienas, darot to, ko vienmēr esat gribējuši! :***

 

HELLLOOO

Tā, Džon, ja tu lasi šo, ceru, ka traukus jau esi nomazgājis un vakariņas uztaisījis! :D

 

Bet atgriežoties pie mērķa- tātad, salīdzinoši  sen neko ne esmu rakstījusi, nodomāju, ka jūs gan jau esat sailgojušies pēc manis (es pēc lielākas daļas no jums tiesām:) Uz naktsgaldiņa stāv mans mazais Paks un liek atcerēties to, ka ''Latvijā, kāds mani ļoti mīl''- ah, es mīlu TIK daudzus Latvijā:) ), tāpēc izlēmu, ka vajag šo to padrukāt.

Atrodoties šeit jau vairāk kā mēnesi, liekas, ka jau esmu apradusi ar milzīgajām pārmaiņām. Ejot pa ielu vai braucot tramvajā vairāk nejūtos sveša un nepiederīga. Jāatzīst, ka katru reizi, kad sabiedriskajā transportā izdzirdu angļu valodu, tas mani sajūsmina un gandrīz vai liekas, ka tā ir mana dzimtā valoda un franču valodas fona- angļu valoda ir patīkamas pārmaiņas! :D  Bet, protams, joprojām ir daudzas lietas, kas mani šokē, katru dienu notiek kaut kas pilnīgi superīgs un pilnīga katastrofa. Arī par ballītēm sūdzēties nevaru. Lai gan jā atzīst, ak es esmu sapratusi, kur esmu atbraukusi, un kāpēc tik ļoti maz cilvēku brauc uz Šveici ERASMUSĀ, es jums teiktu, ka noteicošais iemesls nav augstās cenas, bet gan milzīgā slodze un nepārprotami augstais līmenis skolā- diemžēl arī ERASMUS cilvēkiem atlaižu nav( kaut gan cerība mirst pēdējā). Šī nedēļa bija ļoooti smaga, un ir pagājis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis, pat negribu domāt, kas notiks, kad sāksies sesija.

Lai jau kā, viss joprojām ir superīgi, nerakstīts likums ir , ka VISMAZ vienreiz nedēļā ir jāiziet paballēties, līdz šim tā arī ir noticis. Esam bijušas gan "privātajās" , gan koju rīkotajās ballītēs, pāris klubus arī esam apmeklējušas- īsumā, ja vēl pirms neilga laika es gribēju sakontaktēties ar Coyoty fly īpašniekiem un lūgšus lūgties, lai viņi atver te kādu savu filiāli, tad tagad vairs nē! :) Piektdien vietējie čaļi mūs aizveda uz vienu ĀRKĀRTĪGI foršu vietiņu! Tur skanēja dzīvā mūzika- pirmo reizi kaut ko tādu dzirdēju- tur joprojām bija klubu mūzika dzīvajā izpildījumā- DJs un čalis ar saksofonu darīja tiešām neticamas lietas, klubs bija salīdzinoši maziņš, bet pārpildīts ar cilvēkiem, kuri visi dejoja līdz pat klubu slēdza-ahhh, super! Šonedēļ viņi solīja mūs aizvest uz vēl labāku vietiņu- nu, redzēsim, redzēsim! :)

Vispār, ballītes nav tikai alkohola lietošana un dažādu neprātību darīšana- manuprāt- tieši ballītēs, neformālā gaisotnē ļoooti labi var iepazīt citas kultūras. Diezgan nepatīkams pārsteigums vienā no ballītēm bija atklāt, ka vietā, kur dzīvo Čaļi ir normāli iepļaukāt sievieti. Un atvainojiet, tas nav kaut kādā Āfrikas valstiņā, bet te pat- Eiropā! Tā nu mums ballējoties kopā visiem bija pilnīgs kultūršoks- mums, par viņu šo atziņu, viņiem par mūsu asajiem pārmetumiem un smadzeņu skalošanu. Bet meitenes neuztraucieties, mēs viņiem , manuprāt, ĻOTI pārliecinoši likām saprast, lai nemēģina neko tādu atkārtot! Sākumā likās, ka tikai viņi, labi, varbūt visa viņu valsts ir dīvaina, bet vēlāk sākām joka pēc prasīt čaļiem, lai viņi varētu iesist meitenei, un vēl lielāks šoks bija tas, ka daži no viņiem pat nekautrējoties atzina, ka JĀ! Kaut kāds murgs.

Tas, ka Ženēva ir viena no internacionālākajām pilsētām pasaulē, gan jau nevienam nav pārsteigums. Šeit ļoti cilvēki cenšas apkarot rasismu. Piemēram, tramvajos karājās plakāti ar pret rasismu  veltītiem tekstiem visās izplatītākajās pasaules valodās, kā arī tālruņa numuriem uz kurieni zvanīt, rasisma gadījumā. Sākumā man likās, ka Rasisms?!- pff, noiets etaps, līdz "koju ballītē" satiku čali, kuram nepārprotami IR problēmas. Viņš uzskata, ka visas meitenes, kuras viņam atsaka deju vai neļauj sevi pietiekoši apgrābstīt ir rasistes, jo dara to tikai tādēļ, ka viņam ir tumšas krāsas ādas krāsa. Sākumā es domāju, ka gan jau par daudz alkohola, bet, tā kā nu jau es viņu tur satiku atkārtoti, ir pilnīgi skaidrs, ka viņš tiešām tā domā. Pagājušajā reizē gandrīz kliegšus uzkliedzu, ka vienīgais rasists šeit ir viņš, centros izskaidrot situāciju un ļoti, ļoti ceru, ka viņš kaut nedaudz kaut ko ir sapratis.

Laiks tiešām te paiet ļoti ātri, nākošnedēļ būs pirmie eksāmeni, tik daudz , kas jāmācās, bet kā lai saņemos, ja apkārt notiek tik daudz kas jauns un foršs, un tev gribās to visu? :)

Bildēm kaut kā nav iznācis laika, tādēļ tikai dažas no pāris saviesīgiem brīžiem! :D

                                             Pie Feng Yu dzimšanas dienas vakariņās

                                                    Kārtējās pilsētas bildes:)

                                           Un vienā no... :D

                                   Nākošreiz apsolu, ka būs vairāk bilžu! :D

 

Ceru, ka jūsu dienas paiet arī tik ātri un aizraujoši.

Bučuki!

Par jautrību sūdzēties nevar

Sieviešu diena ir pagājusi, to mēs aizvadījām kaut kāda random klubā, kurš izrādījās, laikam kaut kāds krievu klubs. Bija diezgan forši, bet nācās secināt, ka tur pulcējās laikam tikai elite- bagātnieki :D Patīkami bija pēc ballītes saņemt rozītes no vispār nepazīstamiem puišiem, bet jā, tur laikam tikai atliek vienu teikt- krievu čaļi zina kā jāapejas ar meitenēm. Pa ceļam uz mājām iepazināmies ar čali , kurš apgalvo, ka esot mākslinieks, bet studē grāmatvedību! :D Jā, lieliska kombinācija! :D Tad viņš mums apsolīja dziesmu- tā kā gaidām! :D

 

Šeit ir sastopama arī ubagošana, par kuru cilvēki nekautrējoties skaļā balsī smejas. (Tas bija dīvaini, bet nu) , dienā vairākas reizes var sastapt diezgan labi ģērbtus vīriešus, kuru iekāpj tramvajā un sāk čīgāt savu akardionu līdz pat nākošajai pieturai, tad smaidīgi nāk visiem klāt ar glāzīti, un netrūkst cilvēku, kas tur ieliek pa kādai monētiņai! :)

 

Tik ļoti jau esmu pieradusi, ka latviešu valodu neviens te nesaprot, ka , manuprāt, būtu jāsāk atradināties runāt par cilvēku visādas lietiņas, kad viņš stāv tieši blakus;) , savādāk, atgriežoties mājiņās, varētu būt interesanti! :D

 

Cik ļoti dīvaini ir tas, ka portugāļu valodā KURVA nozīmē aiz stūra vai kaut ko tamlīdzīgu, bet mums …:D Dzīvokļa biedrs bija diezgan pārsteigts par mūsu smieklu lēkmi, bet galvenais, ka pašām jautri, haha.

 

Jūs noteikti domājat, ka nu jau esmu iedzīvojusies, viss man iet no rokas un tā. Varu jūs apbēdināt, bet visdrīzāk iepriecināt, ka NEKĀ tamlīdzīga! :D Šodien tikai piedzīvots kārtējais no jau tūkstošiem feilu.  Skolā mums ir izveidots katram savs "profils" no kura mēs varam pārsūtīt dokumentus un visus printējamos failus uz printeri, kur savukārt mums ir jāizmanto savas personīgi piešķirtās kartes, lai kaut ko varētu izprintēt. Protams, nepietika ar faktu, ka man vajadzēja nedēļu, lai saprastu kā tas viss darbojas , nācās vēl secināt, ka tā karte, kura man tika piešķirta, nav MANA karte. Līdz ar to nevaru izprintēt nevienu dokumentu. (uz katru lekciju ir jaizprintē apmēram 10lpp- papīrs te netiek žēlots!) Šodien gāju uz info centru, ar domu, ka izstāstīšu savu bēdu! Aizgāju, tur sēž divi čaļi. Sāku runāt- ziniet man ir tā un tā, vai pastāv iespēja, ka kaut ko esat sajaukuši . Klusums, saprotu, ka čalis vispār nesaprot angļu valodu, galīgi nesaprot , ko es no viņa gribu. Tas jau mani uzjautrina. Pienāk otrs. Es atkārtoju savu tekstu. Šis itkā kaut ko no angļu valodas saprot, bet laikam vnk nerubīj dzīvi.  Es jau sāku vnk nevaldīt savas emocijas un smieties. Šis man franciski cenšas ieskaidrot, ka man kaut kas jāpērk. Tas bija lūzuma punkts, smējos pilnā kaklā un teicu, ka nē, neko nepirkšu, šī vienkārši nav mana karte- samainiet!  Pilnīgi bija redzams, ka čaļi arī jau rēc, tikai valdās. Abi aizgāja pie datora, sarunājas sava franču valoda un arī rēc. Vispār pieļauju, ka skats no malas bija satriecošs- mēs ar Iritu abas rēcam vienā galā, viņi abi smējās pie datora. Tad čalis atnāk un pasaka savu secinājumu- šī nav tava karte. Es domāju vnk NOPIETNI! VAAKS KAUT KĀDS! Es viņiem 15 min centos ieskaidrot, ka tā visdrīzāk nav mana karte:D lieki piebilst, ka es biju tuvu asarām, tad viņš vēl pajauta, -jūs vēlaties to samainīt? :D es vairs runāt nevarēju- dzirdēju tikai Kā Irita izmoka- Yes, could be nice :D (Jā, būtu jauki). Un vienīgais, ko tie divi abi dīvaiņi izdarīja bija atnesa man to karti un nolika priekšā lapiņu ar kaut kādas mistiskas personas vārdu, uzvārdu un epastu, kura man ir jāsadabū rokās, jo pie viņas ir mana karte! :D Lieki piebilst, ka man nav ne jausmas šī cilvēka dzimums, vai viņš ir ERASMUS un vai viņš vispār ellē ratā runā angliski. Bet jā, vēstulīti nosūtīju, tagad gaidu nākošo cirka izrādi! :)

BUčas-mučas, mazuļi!

 

2 nedēļas Ženēvā

Jāatzīst, ka te notiek arī dīvainas lietas, kā piemēram:

          Ir cilvēki, kas uz ielām brīvi pārvietojas un smēķē zāli! :D

         Puiši, pieļauju, ka iepazīšanās nolūkos, aicina uzsmēķēt zāli:D

         Policists aptur satiksmi, lai ļautu mums pāršķērsot ielu- tas ir kāds joks? :D

        Dzīvokļa biedrs paprasa, vai Irita pirmo reizi mazgā drēbes veļas mašīnā haha, cilvēki laikam domā, ka LV ir kaut kāda attīstības valsts! :D

        Profesors runā tik ļoti aizrautīgi un ātri, tad momentā apstājās un prasa mums "oh, what was my point?! " :D Pārliecinoši, ko lai saka, pārliecinoši! :D

       Tramvajos kā reklāmu pārraida daļiņas no Latvijas- Šveices hokeja, pēc emocijām, liekas tās, kur mēs vinnējām. Nē, nu man jau patīk! :)

 

 

Skola noorganizēja ekskursiju ar gidu pa Ženēvu. Jāsaka, ka laiks bija visnepiemērotākais kāds vien bija iespējams- bija nekaunīgi auksts un lija lietus. Šeit arī būtu jāpiezīmē, ka man nav lietussarga, bet tas neradīja problēmas, jo kursabiedri bija tik laipni un paņēma mūs savā paspārnē. Jāatzīst, ka visa šitā padarīšana bija diezgan interesanta.( Bildes sekos, un vēlāk būs daudz vairāk- saulainā dienā, jo tagad zinām vietas uz kurām jāiet :)) ) Īpaši interesanti, iepriekš nezināti, fakti, vismaz man likās, ka Ženēva kādreiz ir bijusi pilnīgi neatkarīga, ka Ženēvas vārda atvasinājums kaut kādā valodā (neatceros kādā :D ) nozīmē vieta, kur ir ūdens (milzīgā ezera dēļ), 42% iedzīvotāju Ženēvā ir " Neženevietis", Ženēva ir vieta, kur radies "sarkanais krusts" un citas organizācijas. Ah, jā, tad vēl mums tika parādīta pati dārgākā, ekskluzīvāka vieta Ženēvā, kuru mēs varējām pamanīt arī paši, pēc villām kalnu tuvumā. Tur esot pa mājiņām, piemēram tādiem cilvēkiem kā Šūmaheram. ;)  Ir vēl šādas tādas interesantas lietiņas, bet pieļauju, ka man nevajadzētu aizrauties. :)

Neliela vizualizācija:

Neliela Ženēvas vēsture- diezgan interesantā veidā.

Ženēvas makets- iespaidīgs

Katedrāle- pēc fasādes jau var spriest, ka būs , ko redzēt!:)

Iekšā- nekādu zīmējumu, visi tie tika iznīcināti, "pārkrāsoti" balti, kad protestantisms kļuva par valdošo reliģiju Ženēvā.

Tā pati katedrāle, cita telpiņa- atjaunota tāda, kā katedrāle izskatījās pirms protestantisma. Skaisti.

No Katedrāles torņa- skats fantastisks, jāpiebilst, ka kāpšana augšā bija diezgan sportiska padarīšana!;)

Ziedu pulkstenis- simbols slavenajiem Šveices pulksteņiem.

Ir pagājusi vairāk kā nedēļa kopš esmu šeit, ja atceras visu, kas ir noticis, liekas, ka gads.:)) Liekas, ka laiks skrien nemanot, tāpēc, jā, nepaspēsiet attapties, kad es jau atkal būšu klāt! :* :D

Šoreiz ne esejas tipa savārstījums ar dažiem paragrāfiem par šo un to! )

Pirmā ERASMUS ballīte pagāja labāk kā gaidīju. Zinādama, ka Šveicē nav pat ne uz pusi tik traku ballīšu kā Latvijā, domāju, ka būs galīgi garām, bet nē, mana kļūda! :) Skola uzsauca aliņus un šotus- laikam labākā skola pasaulē, ne? Iepazināmies viens ar otru daudz labāk, iepzinām arī citus ''neERASMUSIEŠUS", protams, neiztikt bez standarta stulbumiem, divdomīgam frāzēm, ķircināšanu, neapdomīgi izmesties solījumiem, kuru tagad jāpilda! :D  Runājot ar kādu no vietējiem, pirmais, ko viņš teica, ka pateicu ka esmu no Latvijas "Oh your hockey team beat ours"( tava hokeja komanda uzveica mūsējos). Tas bija nenormāls prieks, tā es arī tur stāvēju un ar milzīgu devu lepnuma un pašpārliecinātības teicu "Yeah thats us :D" (Jā, tie esam mēs ) Tad pāris minūtes apmainījāmies ar frāzēm cik šīs abas komandas ir neapstrīdami spēcīgas. Neiztika, protams, bez ierastā feila- viņš man prasīja vai pazīstu tādu "Doguviš, Dogovič ", kurš spēlē Ženēvā. Sākumā galīgi nesapratu par ko iet runa, teicu nē, līdz burtiski pēc sekundes simtdaļas sapratu, ka viņš domāja Daugaviņu, tad es viņu momentā izlaboju un smējāmies viens par otru. 

Viss gāja tik labi, ka tikai nākošajā dienā visu pārrunājot, atskārtām, ka kluba nebija mūzikas vispār! :DCik skumji ir tas?! :D Šveicei laikam vēl daudz jāmācās kā rīkot ballītes! :D P.S. Šeit pat radās biznesa ideja uzbliezt klubu Šveicē ar nosaukumu "Latvian style" (Latviešu stilā) un ar sloganu "That's how it should be done! ":D (Tā tas ir jādara)

 

 

Neliels novērojums- Šeit ĻOTI daudzi cilvēki tramvajā lasa avīzes (biznesa, politikas, finanses), kuras par velti starp citu ir iespēja dabū gandrīz uz katras ielas stūra, kā arī tramvajos. Ja Latvijā es esmu pieradusi redzēt, ka visi klausās mūziku, vai kaut ko izmisīgi meklē telefonos, tad šeit visi cītīgi lasa avīzes, tad nu es tā domāju, varbūt tā arī ir Šveices veiksmes atslēga- intelektuāla sabiedrība, patstāvīga attīstība. ( Lai izvairītos no pārpratumiem, ar šo es nekādā gadījumā nedomāju, ka , piemēram, Latvijā sabiedrība nav intelektuāla, vienkārši cilvēki iznieko brīvo laiku degradācijai(savā ziņā, bet ne viennozīmīgi)) Labi, šis ir ļoti diskutējams jautājums, pieļauju, ka kādā no ballītēm mēs ar Fantastic 4 paspēsim par šo tēmu parunāt! :D

 

Šeit ir tika labi un kvalitatīvi ceļi, ka cilvēki brauc kā monstri! :D Un ar to es nedomāju lielu ātrumu un jautrību, bet gan tādas dīvainības un stulbumus, kā izņemt līkumu, pārbraukt pāri guļošajam policistam utt gandrīz vispār nepiebremzējot, labākajā gadījumā ar 3. ātrumu! :D Autobusu šoferi laikam vienīgie ir nedaudz apdomīgāki šajā jomā! :D

 

Noskaidroju, ka šogad man lielas gavēnis sākas 25 februārī. Neēdīšu atkal gaļu, bet neuztraucieties, joprojām ne esmu kļuvusi fanātiski reliģioza- attīrīšu organismu un visas pārējās vecās blēņas! :) Tikai šoreiz tas būs daudz vieglāk izdarāms, jo mammucis neceps garšīgākās vistiņas pasaulē, un veikalos gaļa noteikti nav iekārojamākais produkts! (cenas ir astronomiskas! :)) Tātad, apvienojam labo ar lietderīgo! :D

 

Cilvēki, paskaidrojiet, lūdzu, kā tas ir iespējams:

Lekcijas mums beidzās 21.30, ātri skrējām uz tramvaju, kas aizvedīs uz Francijas robežu, kur pēdējais autobuss ir 22.20 (knapi var paspēt), kas nogādās mūs mājās. Priecīgas iekāpām autiņa, ka visu paspējām, nebūs jāčāpo ar kājām, klausījāmies mūziku un pabraucām kādas 3 pieturas garām savai pieturai!! VNK KAA?! :D Ar kājām sanāca čapot tā vai tā! :D

Vispār vēl nav bijusi ne viena diena, kad kaut kas nebūtu  nogājis greizi! :D Mēs esam pasākušas skriet uz transportu, reizēm pat uz skolu, jo vienmēr , lai cik agri mēs pieceltos, sanāk kavēt! :D Tā kā, te viss ir kalnains, tad ir jautri skriet kalnā( skola atrodas nelielā kalniņā :D ) , tātad, kurš teica, ka man nepatīk skriet?! :D Es sāku to iemīlēt1 :D Un, šķiet, ak līdz skolas beigām būšu spējīga noskriet maratonu! :D (Ja nopietni, tad domāju, ka pus maratonu toč! :D )

 

Vakar bija "neliela" ballīte:) Secinājums- tomēr arī Šveicē ir labas vietas , kur ballējās līdz rītam, secinājums nr. 2- Meksikāņi TIIIIIIKKKK labi dejo. Pieļauju, ka līdz skolas beigām būšu profesionāla bačatas dejotāja! :DP.S. Ja Latvieši iedzerot runā par politiku un tā, tad Meksikāni par reliģiju, haha. P.S.S. Smieklīgi skatīties kā cilvēki melo acīs skatoties un pārliecinoši sakot, ka viņiem garšo Rigas balzāms! :D

 

Dzīvokļa biedram vajadzēja nedēļu, lai saņemtos un uzaicinātu mūs ārā, viņa draugam vajadzēja 10 min(nepārspīlēju), lai uzaicinātu mūs pusdienās! )

 

Tik dīvaini, ka lielveikali svētdienās ir slēgti, un kursē tikai 1 veida transports, tas pats ar pusstundas intervālu.

 

Un ,kā ierasts dažas bildītes:

Nav ne jausmas, kas tas par veidojumu- vajadzēja vnk bildi! :D

Iritas Mākslinieciskais foto! :D:D

Brīvdiena no skolas. Neliela ekskursija pa Ženēvas ielām, iespaidīgi skati, labi pavadīts laiks, bet vēl tik daudz , kas ieplānots aplūkot. (To uz ko tiecāmies, protams, neatradām :D, bet atradām daudz ko citu satriecoši skaistu)
Šoreiz garu stāstu nebūs, būs galvenokārt, tikai bildes.
P.S. Šodien vēlāk būs 1mā ballīte, tā kā gaidiet stāstu rīt! :D
Pamielojiet acis:

Ar mazo Cococ, kurš izrādās dzīvo ar mani vienā mājā! :))

Negribu lielieties, bet skats no manas skolas! :D

Februāra vidus, ārā puķes, ir diezgan silts, saulīte, aaaaa.. :))

Nav ne jausmas, ko viņi dara ar kokiem, bet izskatās vairāk kā labi! :))

Skatlogi ir fantastiski, cenas tā pat! :D

Patiesībā es neesmu tik gara! :D

Šveicei ir pārsteidzoši skaista nauda! Un, naudas samainīšanas nolūkos, tikai nopirktas buločkas! :D

ZAĻŠ!

Nu tā, apmeklēju teātri.. - sapnī! :D

Viens no parkiem ar milzīgu skeitbordu, bmx trasi, milzīgu plašumu, un, kā izrādās, Šveices karoga kontūrās! :)

Kalni, kalni, kalni

 

Nākošās daudzās bildes tajā paša parkā, redzami laba fotogrāfa darbs! :)

Daudzas, jo patika visas, izvēlēties nevarēju! :D