Sieviešu diena ir
pagājusi, to mēs aizvadījām kaut kāda random klubā, kurš izrādījās, laikam kaut
kāds krievu klubs. Bija diezgan forši, bet nācās secināt, ka tur pulcējās
laikam tikai elite- bagātnieki :D Patīkami bija pēc ballītes saņemt rozītes no
vispār nepazīstamiem puišiem, bet jā, tur laikam tikai atliek vienu teikt-
krievu čaļi zina kā jāapejas ar meitenēm. Pa ceļam uz mājām iepazināmies ar
čali , kurš apgalvo, ka esot mākslinieks, bet studē grāmatvedību! :D Jā,
lieliska kombinācija! :D Tad viņš mums apsolīja dziesmu- tā kā gaidām! :D
Šeit ir sastopama
arī ubagošana, par kuru cilvēki nekautrējoties skaļā balsī smejas. (Tas bija
dīvaini, bet nu) , dienā vairākas reizes var sastapt diezgan labi ģērbtus
vīriešus, kuru iekāpj tramvajā un sāk čīgāt savu akardionu līdz pat nākošajai
pieturai, tad smaidīgi nāk visiem klāt ar glāzīti, un netrūkst cilvēku, kas tur
ieliek pa kādai monētiņai! :)
Tik ļoti jau esmu
pieradusi, ka latviešu valodu neviens te nesaprot, ka , manuprāt, būtu jāsāk
atradināties runāt par cilvēku visādas lietiņas, kad viņš stāv tieši blakus;) ,
savādāk, atgriežoties mājiņās, varētu būt interesanti! :D
Cik ļoti dīvaini ir
tas, ka portugāļu valodā KURVA nozīmē aiz stūra vai kaut ko tamlīdzīgu, bet
mums …:D Dzīvokļa biedrs bija diezgan pārsteigts par mūsu smieklu lēkmi, bet
galvenais, ka pašām jautri, haha.
Jūs noteikti
domājat, ka nu jau esmu iedzīvojusies, viss man iet no rokas un tā. Varu jūs
apbēdināt, bet visdrīzāk iepriecināt, ka NEKĀ tamlīdzīga! :D Šodien tikai
piedzīvots kārtējais no jau tūkstošiem feilu.
Skolā mums ir izveidots katram savs "profils" no kura mēs
varam pārsūtīt dokumentus un visus printējamos failus uz printeri, kur savukārt
mums ir jāizmanto savas personīgi piešķirtās kartes, lai kaut ko varētu
izprintēt. Protams, nepietika ar faktu, ka man vajadzēja nedēļu, lai saprastu
kā tas viss darbojas , nācās vēl secināt, ka tā karte, kura man tika piešķirta,
nav MANA karte. Līdz ar to nevaru izprintēt nevienu dokumentu. (uz katru
lekciju ir jaizprintē apmēram 10lpp- papīrs te netiek žēlots!) Šodien gāju uz
info centru, ar domu, ka izstāstīšu savu bēdu! Aizgāju, tur sēž divi čaļi. Sāku
runāt- ziniet man ir tā un tā, vai pastāv iespēja, ka kaut ko esat sajaukuši .
Klusums, saprotu, ka čalis vispār nesaprot angļu valodu, galīgi nesaprot , ko es
no viņa gribu. Tas jau mani uzjautrina. Pienāk otrs. Es atkārtoju savu tekstu.
Šis itkā kaut ko no angļu valodas saprot, bet laikam vnk nerubīj dzīvi. Es jau sāku vnk nevaldīt savas emocijas un
smieties. Šis man franciski cenšas ieskaidrot, ka man kaut kas jāpērk. Tas bija
lūzuma punkts, smējos pilnā kaklā un teicu, ka nē, neko nepirkšu, šī vienkārši
nav mana karte- samainiet! Pilnīgi bija
redzams, ka čaļi arī jau rēc, tikai valdās. Abi aizgāja pie datora, sarunājas
sava franču valoda un arī rēc. Vispār pieļauju, ka skats no malas bija
satriecošs- mēs ar Iritu abas rēcam vienā galā, viņi abi smējās pie datora. Tad
čalis atnāk un pasaka savu secinājumu- šī nav tava karte. Es domāju vnk
NOPIETNI! VAAKS KAUT KĀDS! Es viņiem 15 min centos ieskaidrot, ka tā visdrīzāk
nav mana karte:D lieki piebilst, ka es biju tuvu asarām, tad viņš vēl pajauta,
-jūs vēlaties to samainīt? :D es vairs runāt nevarēju- dzirdēju tikai Kā Irita
izmoka- Yes, could be nice :D (Jā, būtu jauki). Un vienīgais, ko tie divi abi
dīvaiņi izdarīja bija atnesa man to karti un nolika priekšā lapiņu ar kaut
kādas mistiskas personas vārdu, uzvārdu un epastu, kura man ir jāsadabū rokās,
jo pie viņas ir mana karte! :D Lieki piebilst, ka man nav ne jausmas šī cilvēka
dzimums, vai viņš ir ERASMUS un vai viņš vispār ellē ratā runā angliski. Bet
jā, vēstulīti nosūtīju, tagad gaidu nākošo cirka izrādi! :)
BUčas-mučas, mazuļi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru