Hetta

Vispirms jau vēlos visus brīdināt, ka braucu kaut kur, nezin kur- labi nav jau tik traki, bet nu:D, un visdrīzāk interneta piekļuve būs limitēta, tākā ieraksti būs pagari un bilžu pamaz, ja vispār kāda būs;)

Tā, viss, ir sācies kārtējais neprāts, un man jau ir bail domāt ar ko tas beigsies, ņemot vērā, ka sākums ir daudzsološi interesants! J

Visa jautrība sākās vēl pat neatrodoties lidostā! Pa ceļam koferis, acīmredzot no pārlieku lielās slodzes pagājušo 5 mēnešu laikā, sāka niķoties un tagad viņam ir 2 milzīgi defekti. Vēl tikai tads nieks kā izturēt vēl vienu pārlidojumu un visus atpakaļ ceļu, cerams, ka mani nepievils, kur ellē paliek vācu kvalitāte? :D

Bet, nu, visā visumā sūdzēties nevar. Esmu veiksmīgi nonākusi Helsinkos, kur pavadīšu nedaudz mazāk kā diennakti. Lidmašīnā mans blakussēdētājs nez kāpēc iedomājās, ka es runāju somiski, un centās ar mani parunāt, vienīgais ko es viņam varēju pateikt pēc viņa sasveicināšanās un vēl sazin kā- bija muļķīgs smaidiņš un hello. Bet viņš pat bija tik jauks, ka vēlāk nocēla manu rokas bagāžu un atkal somiski jautāja vai tas ir mans- vismaz es tā nojaušu, ka viņš to vaicāja- šķiet, ka man te patiks, haha! :D

Un tā kā es savu koferi atgūšu tikai rīt galamērķī, es te tagad vazājos apkārt ārkārtīgi vasarīgā kleitiņā un visi pārējie visdrīzāk domā, ka esmu pamatīgi nojūgusies! :D Reāli man jau ir besis, eju un pati smejos par sevi- redzēsim, kas notiks tālāk- man ir visa nakts! (devil) :D

Pašreizējās sajūtas- mulsums, neskaidrība, ironija, esmu viena pati svešā valstī, kur visi kaut ko murmina man galīgi nesaprotamā valodā. Spriežot pēc nesen iegūtas pieredzes- viss, kas var noiet griezi-noies, tikai šoreiz es esmu viena, kam visa putra būs jāizstrebj. Nevaru vien sagaidīt, haha :D

Bāaaaac- pēc 20 h pavadītām lidostā, acis neaizverot, liekas, ka tūlīt viņas vienkārši aizkritīs, un situāciju vēl uzspodrina tas, ka man te pie katras auss cilvēki burkšķ 101 valodā, nelīdz ne austiņas, ne skaļa mūzika- tā vien gribās nobļauties , lai visi aizver mutes! :D Tagad liekas skumji, ka priekšā tikai 1,5h lidojums- nevarēs pat izgulēties un galamērķī kārtējo reizi ieradīšos briesmīgā izskatā, pārgurusi un komplekta vēl ar sarkanām acīm- lielisks pirmais iespaids! :D

Tā, esmu nonākusi gandrīz galā. Lidošanas laiks ir beidzies un tagad atliek tikai nieka 5 h sagaidīt autiņu, lai tas mani aizvestu uz turpmākajām mājā. Novērojumi- sēžu viena ārā pie lidostas, apkārt neviena cilvēka, jo šeit lidosta ir vnk „MILZĪGA”, un strādā līdz 15.00, haha, bet tas laikam piederas pie lietas. Tagad gaidu autiņu , kurš mani aizvedīs uz kaut kādu nelielu pilsētiņu 4 km attālumā, un tad jau posīšos uz „savu rajonu”J Biju nopirkusi 3 aliņus līdzi, ko iedot citiem brīvprātīgajiem pagaršot, bet, tikko viens jau tika izvilkts no kofera, jautājums tagad ir- vai kāds arī tiks nogādāts galamērķī vai arī tikai es jautrā stāvoklī! :D (joks, joks) Koeris diezgan veiksmīgi pārdzīvoja lidojumu, cerams, ka arī atlikušo ceļu viņš man turēsies, kaut kan tagad viņam jau ir 3 nopietnas kaites- tas skaitlis ātri aug! :D

UN- Kristīn un Arvi- par laimi, jūs bišķi kļūdījāties, te nav sniegs līdz kaklam un man nenākas pārvietoties ar tām tenisa raķetēm kājās :D Es pat teiktu, ka te ir diezgan silti(25 grādi šodien) un es savā kleitā varbūt neizskatos pēc pilnīgas loses! :D

P.s. man liekas, ka mani tikko apčakarēja autobusa šoferis, tas nozīmē, nekāda mazā pilsētiņa, bet trīs stundas pie lidostas durvīm gaidīt autiņu- viss kūļ! :D

P.S.S. nākošais ieraks jau sekos visticamāk, kā būšu ievākusies savā pašreizējā dzīvesvietā- ticu, ak tur arī būs ko drukāt! J

Nav pat pagājusi diena un man ir gandrīz vesela a4 lapa piedrukāta, bail iedomāties, ka būs tālāk! :D

 

Nu jau šī ir man 5tā diena fermā.nav bijusi iespēja tikt pie interneta(mūsu mājā tāda nav), iespējams, ka reizi nedēļā tikšu kaut kur internet  bet, nu, ne par to ir stāsts!tātad, šī ir mana 5diena, jānostrādā rītdiena un tad vajadzētu būt vienai pirmajai brīvdieniņai. Sāku rakstīt tikai tagad, jo laika nebika tiešā nozīmē. Iespaidu un notikumu ir tik daudz, ka pat nezinu ar ko lai sāk, labi, mēģināšu hronoloģiskā kārtībā.

Diena, kad ielidoju kittila un 5 stundas gaidiiju autobusu liidz hettai, kurš bruaca apmēram 2,5h, tātad, pie pārējiem brīvprātīgajiem ierados apmēram 22 vakarā. Durvis atvēra ekstra smaidīga meitene, viss likās super, pat ņemot vērā ka nebiku gulējusi nedaudz vairāk kā 2 diennaktis ņemot vērā visas pārsēšanās, salšanas un tusēšanas lidostā:D bet tad, protams, bija jābūt pirmajam grūdienam, jo savādāk viss bija pārāk labi-iegāju viesistabā  pie visiem un sapratu, ka gandrīz visi ir no UK, viens no Skotijas un viena pēc principa no holandes, bet jau 30 gadus dzīvo angliski runājošā valstī. Viss jau būtu labi, ja nebūtu to sasodīto britu akcentu:D tai brīdī es domāju- ooo, fuc*, ko es te daru?!:D sevišķa traģikomēdija bija ar vienu čali, pirmās stundas  es nesapratu vispār ne vārda ko viņš tur saka, un tas neveiklais mirklsi, kad tieši viņš tev uzdod jautājumu, un tu kā idiote pārjauatā vai mēģini izlocīties no atbildes, nezinot jautājumu:D bet, nē, nē, pirmās stundas un pirmā diena bija interesanta, bet tālāk jau tā lieta aizgāja,. Reiz pa reizei tomēr nākās pārjautāt ko viņi man saka(mani apmācot, cmon, šeit ir tādi darba rīki, kuriem es zinu nosaujumu pat latviešu valodā, kā pie velna man vajadzētu to zināt angliski?..D), bet cilvēki šeit tiešām ir superīgi, dažkārt mēs pat ierēcam par to:Dun tik atšķirīgi, man viņos visos patīk tik dažādas lietas.

 

Par darbu fermā-tā nu gan nav nekāda sviestmaize:D (haha, lieliska metafora, ne?:D ) tātad darba diena sākas 8,00(un tas ir vēlu, jo ir vasaras sezona, nav tik milzīga pieprasījuma no tūristiem, kaut gan pāris dienās kāds noteikti atvelkās)um diena beidzās kā minimums 20,00. Tas nozīmē, ka mēs tā čakli strādājam kā minimums 12 h, haah:D(ziemā cilvēciņi te strādā arī gandrīz 20 h)ir ārkārtīgi fiziski grūti(esmu pieķērusi, ka man diezgan bieži dreb rokas-laikam mana fiziskā forma nav pietiekami laba:D, kaut gan es esmu vairāk kā pārliecināta, ka viņi visi domāja, ka tā ir vēl sliktāka, ha, kājas ir zulumainas, dienas beigās biežo es izskaitos kā dubļu peļķe vārda tiešā nozīmē, un par odiem un citā kodīgām mušām es pat neizteikšos:D.porms braukšanas uz šejieni es tiku informēta, ka darbs ir gan sasodīti superīgs, gan grūts.bet zināt to teorwtiski ir viens, bet katru rītu celties no gultas un just katru sava ķermeņa daļu  ir pavisam kas cits:) ),, bet tāpat man ir ārkāetīgi liels prieks, ka es te atrodos. Gandrīz viss, ko es te daru, es daru pirmo reizi, un tā ir tik satriecoša sajūta, ka tu esi paveikusi to, ko nekad nedomāji, ka vari. Īsumā, mums te nav nekādu dalījumu-puišu un meiteņu darbi. Katru dienu pienākumi tiek iedalīti dažādi, teiksim dažkārt kāds nopiišiem gatavo pusdienas(a ja, laika posmā no8-20 mēs tiekam pabaroti 1x-ap 13. Labi, ir karsti, un , kad esmu nogurusi man ēst negribās, bet es jūtu līdzi puišiem, kuri noteikti ir izbadējušies) un mazgā grīda, bet meitenes skrūvē, krāso un rok.hah.

 

 Visā kopumā tagad mēs esam 7 brīvprātīgie(viens neizturēja un, nedēļu strādādams fermā, aizbrauca). Mēs visi dzīvojam kopā šaurā, ļoti šaurā 2 guļamistabu un 1viesistabas dzīvoklīt :D guļamistabas ir tik lielas, ka pietiek vietas tikai 2 divstāvīgajām gultām un ir neliela vietiņa , lai izietu cauri:D un katru dienu uz majam tiek ņemti apmēram 5 suņi, kuriem ir kādi ievainojumi vai slimības(jūs neticēsiet kādus kaitējumus vauvām nodara odi un mušas-mani nabadziņi:/

sākumā pieļauju, ka lielākajai daļai no jums tas liekaa traģiski, bet es dom u, ka tas ir sasodīti satriecoši. Es atrodos arktikā, strādāju fermā, kurā mājo 153 haskiji, esmu satikusi neticami foršus cilvēkus, daru darbus, no kuriem dažus ienīstu, dažus dievinu , un dažus nekad neesmu darījusi un, iesp ējams, nekad tā arī vairs nedarīšu,pagaidām šeit ir mūžīgā diena:D diena 24h garumā-tas ir tas, kas liekas nedaudz kaitinoši, dažkārt naktī pieceļos un nesaprotu, cik laiks, jo ārā ir tik gaišs, kā pusdienlaikā, bet pulkstens rāda pusnakti..Dmana vide ir mainījusies par 720 grādiem un man tas tik ļoti patīk:)

darbi ir dažne dažādākie, mēs strādājam bez apstājas, ja neskaita pusdienu pārtraukumu, neatkarīgi vai ir mežonīgi karsti, vai pērkona negaiss. Nelielam ieskatam minēsu dažus no pienākumiem-no rīta, kad ierodamies fermā jāizstaidzina slimie suņi, kuri nakti pavadījuši iekštelpā, tad jāsavās suņu kakas:D(to mēs daram 2x dienā, iedomājaties 153suņiem:), no rīta dzirdinam suņus, dodam zāles un ārstēšnu, kuriem tā ir nepieciešama, vasara ir laiks, kad jādara visi būvdarbi, jo ziemā viss ir sasalis-tātad krāsojam , būvējam būdas, rokam cietu suņu izraktās bedres,rotams barojam siņus(speciāli izstrādātas porcijas-barība plus gaļa, dažādi suņi, dažādas porcijas, jāzina vi suņu vārdi, un kategorijs-tievs, resns, suns vai kuce), diezgan piņķerīgi pusotram simtam, ne?..D, jagatavo pašiem sev pusdienas, jātīra māja, suņu virtuve, garāža, jāpārbauda suņi(no medecīniskā viedokļa, jāpārbaida, kad kuces sāks meklēties...)jāveic suņi būru uzlabojumi, uh, darbu ir tiiik daudz. Katru dienu ir citas prioritātes, piemēram, 1 diena, remonta diena-kādam nākas iet un pārbaudīt visas būdas un krātiņus, ķēdes un tātālāk vai beko nevajag uzlabot, protams, pamatdarbi joprojām tiek sglati un ir tādi darbi, kas jādara katru dienu-baro šana, medecīniskā aprūpe utt.

 

 Jēziņ, man ir tik daudz ko stāstīt, ka nav ne jausmas, kā to uzrakstīt pēc iespējas īsāk.:) 

Cilvēki man bieži jautā kāpēc es esmu atbraukusi, un, godīgi sakot, tas nav tikai un vienīgi mīlestības pret suņiem dēļ, bet gan tāpēc, ka man patīk pārbaudīt savas iespēju robežas un beigās saprasti, ka principā nekādu robežu nav, viss ir atkarīgs no tā cik stipri tu to gribi- pārējais ir mazsvarīgi.ticiet man:)