ieskats mazumiņā:): HELLLOOO

Tā, Džon, ja tu lasi šo, ceru, ka traukus jau esi nomazgājis un vakariņas uztaisījis! :D

Bet atgriežoties pie mērķa- tātad, salīdzinoši sen neko ne esmu rakstījusi, nodomāju, ka jūs gan jau esat sailgojušies pēc manis (es pēc lielākas daļas no jums tiesām:) Uz naktsgaldiņa stāv mans mazais Paks un liek atcerēties to, ka ''Latvijā, kāds mani ļoti mīl''- ah, es mīlu TIK daudzus Latvijā:) ), tāpēc izlēmu, ka vajag šo to padrukāt.

Atrodoties šeit jau vairāk kā mēnesi, liekas, ka jau esmu apradusi ar milzīgajām pārmaiņām. Ejot pa ielu vai braucot tramvajā vairāk nejūtos sveša un nepiederīga. Jāatzīst, ka katru reizi, kad sabiedriskajā transportā izdzirdu angļu valodu, tas mani sajūsmina un gandrīz vai liekas, ka tā ir mana dzimtā valoda un franču valodas fona- angļu valoda ir patīkamas pārmaiņas! :D Bet, protams, joprojām ir daudzas lietas, kas mani šokē, katru dienu notiek kaut kas pilnīgi superīgs un pilnīga katastrofa. Arī par ballītēm sūdzēties nevaru. Lai gan jā atzīst, ak es esmu sapratusi, kur esmu atbraukusi, un kāpēc tik ļoti maz cilvēku brauc uz Šveici ERASMUSĀ, es jums teiktu, ka noteicošais iemesls nav augstās cenas, bet gan milzīgā slodze un nepārprotami augstais līmenis skolā- diemžēl arī ERASMUS cilvēkiem atlaižu nav( kaut gan cerība mirst pēdējā). Šī nedēļa bija ļoooti smaga, un ir pagājis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis, pat negribu domāt, kas notiks, kad sāksies sesija.

Lai jau kā, viss joprojām ir superīgi, nerakstīts likums ir , ka VISMAZ vienreiz nedēļā ir jāiziet paballēties, līdz šim tā arī ir noticis. Esam bijušas gan "privātajās" , gan koju rīkotajās ballītēs, pāris klubus arī esam apmeklējušas- īsumā, ja vēl pirms neilga laika es gribēju sakontaktēties ar Coyoty fly īpašniekiem un lūgšus lūgties, lai viņi atver te kādu savu filiāli, tad tagad vairs nē! :) Piektdien vietējie čaļi mūs aizveda uz vienu ĀRKĀRTĪGI foršu vietiņu! Tur skanēja dzīvā mūzika- pirmo reizi kaut ko tādu dzirdēju- tur joprojām bija klubu mūzika dzīvajā izpildījumā- DJs un čalis ar saksofonu darīja tiešām neticamas lietas, klubs bija salīdzinoši maziņš, bet pārpildīts ar cilvēkiem, kuri visi dejoja līdz pat klubu slēdza-ahhh, super! Šonedēļ viņi solīja mūs aizvest uz vēl labāku vietiņu- nu, redzēsim, redzēsim! :)

Vispār, ballītes nav tikai alkohola lietošana un dažādu neprātību darīšana- manuprāt- tieši ballītēs, neformālā gaisotnē ļoooti labi var iepazīt citas kultūras. Diezgan nepatīkams pārsteigums vienā no ballītēm bija atklāt, ka vietā, kur dzīvo Čaļi ir normāli iepļaukāt sievieti. Un atvainojiet, tas nav kaut kādā Āfrikas valstiņā, bet te pat- Eiropā! Tā nu mums ballējoties kopā visiem bija pilnīgs kultūršoks- mums, par viņu šo atziņu, viņiem par mūsu asajiem pārmetumiem un smadzeņu skalošanu. Bet meitenes neuztraucieties, mēs viņiem , manuprāt, ĻOTI pārliecinoši likām saprast, lai nemēģina neko tādu atkārtot! Sākumā likās, ka tikai viņi, labi, varbūt visa viņu valsts ir dīvaina, bet vēlāk sākām joka pēc prasīt čaļiem, lai viņi varētu iesist meitenei, un vēl lielāks šoks bija tas, ka daži no viņiem pat nekautrējoties atzina, ka JĀ! Kaut kāds murgs.

Tas, ka Ženēva ir viena no internacionālākajām pilsētām pasaulē, gan jau nevienam nav pārsteigums. Šeit ļoti cilvēki cenšas apkarot rasismu. Piemēram, tramvajos karājās plakāti ar pret rasismu veltītiem tekstiem visās izplatītākajās pasaules valodās, kā arī tālruņa numuriem uz kurieni zvanīt, rasisma gadījumā. Sākumā man likās, ka Rasisms?!- pff, noiets etaps, līdz "koju ballītē" satiku čali, kuram nepārprotami IR problēmas. Viņš uzskata, ka visas meitenes, kuras viņam atsaka deju vai neļauj sevi pietiekoši apgrābstīt ir rasistes, jo dara to tikai tādēļ, ka viņam ir tumšas krāsas ādas krāsa. Sākumā es domāju, ka gan jau par daudz alkohola, bet, tā kā nu jau es viņu tur satiku atkārtoti, ir pilnīgi skaidrs, ka viņš tiešām tā domā. Pagājušajā reizē gandrīz kliegšus uzkliedzu, ka vienīgais rasists šeit ir viņš, centros izskaidrot situāciju un ļoti, ļoti ceru, ka viņš kaut nedaudz kaut ko ir sapratis.

Laiks tiešām te paiet ļoti ātri, nākošnedēļ būs pirmie eksāmeni, tik daudz , kas jāmācās, bet kā lai saņemos, ja apkārt notiek tik daudz kas jauns un foršs, un tev gribās to visu? :)

Bildēm kaut kā nav iznācis laika, tādēļ tikai dažas no pāris saviesīgiem brīžiem! :D